Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā, mēs ikdienā arvien vairāk un vairāk saskaramies ar vārdu “kiberuzbrukums”. Taču kas tas tāds īsti ir un ko tas ziemā ēd? Jāteic, ka vislabāk tam garšo mūsu personiskie dati un bankas infromācija, lai neteiktu vairāk. Lasot medijos ziņas par kārtējo uzbrukumu kādam uzņēmumam vai bankai, mums bieži šķiet ka “tas jau nu nevar notikt ar mani”. Taču rūgtā patiesība ir tāda, ka neviens no mums nav pasargāts. Liels uzņēmums vai mazs, indivīds vai kāda grupa – hakeri atradīs jebkādus veidus, lai tikai tiktu pie kārotās informācijas.

Kā faktu varam minēt, ka 2016.gadā dažādu vīrusu un ļaunprātīgu programmu uzbrukumi mobilajām ierīcēm, ir trīskāršojušies, ja salīdzinām ar 2015.gadu. Tāpēc arī tagad, vairāk kā jebkad agrāk, ir nepieciešams padomāt par savu privāto datu drošību. Speciāli jums, esam apkopojuši informāciju un dažādus ieteikumus par to, kā labāk un efektīvāk pasargāt sevi un savu mobilo telefonu no kiberuzbrukumiem (emprestimo pessoal online). Un nē, jums nevajadzēs tērēt simtus un tūkstošus dārgāk antivīrusu programmām. Rakstā minētās darbības ir ātri un viegli izdarāmas. Un
kas ir pats svarīgākais – tas viss ir izdarāms par baltu velti. Tad nu, sākam!

1. NEVĒRT VAĻĀ FAILUS UN LINKUS, KAS SAŅEMTI NO NEZINĀMA LIETOTĀJA

Kādu laiku atpakaļ, sabiedrībā un ziņu portālos figurēja šokējoša informācija par to, ka aplikācijā “WhatsApp” strauji izplatās jauns vīruss. Par nelaimi, tādi interneta giganti kā Facebook, Twitter un citi, nav pasargāti no šādiem hakeru uzbrukumiem. Kibernoziedzinieki kļūst arvien gudrāki un atapīgāki, izmantojot jaunus un nezināmus veidus, kā piekļūt dažādu kompāniju un privātpersonu datiem.

Kā rīkoties?

Pavisam noteikti nevajadzētu lejupielādēd un vērt vaļā failus no cilvēkiem, kurus jūs nezināt. Nebūtu ieteicams arī atskaņot dažādus balss ierakstus un melodijas, kas tiek saņemtas. Visdrošākais un vieglākais veids, kā izvairīties vai tikt vaļā no šādiem nezināmiem lietotājiem, būtu tos bloķējot un no tiem saņemtās ziņas – izdzēšot.

2. KVALITATĪVA ANTI-VĪRUSU PROGRAMMA

Jūs neticēsiet, bet pat tādas vietnes kā “App store” un “Google Play” nav pasargātas no kiberuzbrukumiem.
2017.gada februārī, viena no populārākajām antivīrusa platformām “Kaspersky” nāca klajā ar paziņojumu, ka “Google Play” vietnē darbojas vismaz 50 aktīvas, ar Trojas vīrusu saistītas aplikācijas. Un fakts ir diezgan šokējošs, jo tu nekad nevari būt drošs, vai tevis izvēlētā aplikācija ir tīra un nekaitīga. Protams, vislabāk un drošāk šādos gadījumos, pirms aplikācijas lejupielādēšanas, būtu izlasīt atsauksmes no citiem lietotājiem. Latvijā, mobilo sakaru operators BITE saviem klientiem piedāvā antivīrusa programmu, kas jau ir iekļauta jaunajos tarifu plānos. Šī antivīruss jūs brīdinās par nedrošām interneta lietotnēm un iespējamajiem draudiem tās apmeklējot. Vēljovairāk, klientiem nav nepieciešams papildus iegātāties vai ieinstalēt šo antivīrusu. Bite to jau ir izdarījusi saviem klientiem.

Taču, ja centīsieties pieslēgties pie kāda no Wi-Fi tīkliem, šis antivīruss jums vairs nespēs palīdzēt, jo tas darbojas tikai BITES tīklā. Vēl ir tāls ceļš ejams, lai cilvēkiem nodrošinātu drošu interneta lietošanu. Jau tagad redzams, ka dažādas tele-kompānijas cenšas izveidot uzticamas un drošas datu bāzes, lai pasargātu savu klientu datus. Taču ar to vien nepietiek. Būsim gudri un apzinīgi, lietojot internetu.

3. PUBLISKIE WI-FI

Jau nedaudz augstāk pieminējām vārdu “Wi-Fi”, tad ar to arī turpināsim. Wi-Fi tīkli, kuriem var pieslēgties ik katrs un kuriem nav nepieciešamas paroles, ir vēl viena kibernoziedzinieku uzturēšanās vieta. Vienkāršākiem vārdiem – šādi Wi-Fi jūs un jūsu personiskos datus uzliek kā uz paplātes. Ipaši apdraudēti šādos gadījumos ir jūsu ēpasti, paroles un maksājumu informācija.

Ko darīt?

Visupirmām, izmantojot publiskos Wi-Fi, būtu ieteicams izvairīties no paroļu un dažādu norēķinu informācijas ievadīšanas. Uzturoties pat populārākajās interneta lietotnēs, nepieciešams turēt acis un ausis vaļā. Hakeri (emprestimo online urgente) bieži vien izmanto un pārveido šīs adreses un jūs varat pat nepamanīt, ka lapas nosaukumā ir izmainīts viens burts vai atstarpe. Tad, kad visa informācija jau ir tikusi ievadīta, būs jau par vēlu. Tiek lēsts, ka uzņēmumi no
visas pasaules zaudē ap 400 miljardiem dolāru gadā, dažādu vīrusu un hakeru dēļ. Un tehnoloģijām attīstoties, ienākot jaunām platformām un aplikācijām, kiberuzbrukumu tēma kļūst arvien skaļāka un skaļāka.